LAB
  • Svarīgi!


    Lūdzam pārliecināties, vai, aizpildot "Dalībnieku reģistrācijas karti", Jūs esat precīzi norādījis vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruni un e-pastu, pretējā gadījumā Jūs nevarēs reģistrēt mācībām.


    Piereģistrējot "Dalībnieku reģistrācijas karti", 5 minūšu laikā uz Jūsu norādīto e-pastu obligāti ir jāatnāk informācijai par reģistrēšanos mācībām. Ja Jūs to neesiet saņēmis, tad lūdzam sazināties ar Latvijas Ārstu biedrības Izglītības un e-projektu vadītāju Andu Jēgeri (tālr.:29416052, e-pasts: anda@arstubiedriba.lv). 


    Uzmanību! 


    Logs "Mācību programmas nosaukums*" ir obligāti aizpildāmais lauks. Vēršam uzmanību, ja tajā nav redzamas Jums interesējošās mācības, tas nozīmē, ka grupa(s) ir pilna(s), un pieteikties vairs nav iespējams. 


    Par turpmākajām plānotajām mācībām aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai mājaslapā www.talakizglitiba.lv, vai sazināties ar Latvijas Ārstu biedrības Izglītības un e-projektu vadītāju Andu Jēgeri (tālr.:29416052, e-pasts: anda@arstubiedriba.lv). 


  • DALĪBNIEKA REĢISTRĀCIJAS KARTE
  • Mācību nosaukumsDatumsMērķauditorijaMācību vietaDalībnieku skaits grupā 
  • “Bezdarbnieks” -  personas, kas reģistrējušās bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

    “Ilgstošie bezdarbnieki” – pieaugušie (25 gadi un vairāk) Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē ir ilgāk par 12 mēnešiem, jaunieši (līdz 25) – NVA uzskaitē ir ilgāk par 6 mēnešiem.

    “Neaktīvas personas” – ekonomiski neaktīvas personas jeb ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem/bezdarbniekiem, kas reģistrējušies NVA.

    Atrodas izglītībā vai apmācībās uz dalības uzsākšanas brīdi” - Personas (dalībnieki), kas, uzsākot dalību ESF pasākumā, mācās (mūžizglītības vai formālās izglītības programmās) vai iesaistījušies apmācībās (ārpus darba apmācībās / apmācībās darbā, neformālā izglītībā, profesionālās izglītības programmās utt.).

    ​​​​​​​

  • “Bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas” – personas bez noteiktas dzīves vietas (t.sk. personas, kas apmetušās bezpajumtnieku patversmēs, krīzes centros, patvēruma meklētāju izmitināšanas centros).

     “Personas no lauku apvidiem” – par lauku teritoriju tiek uzskatīta visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un novadu teritoriālās vienības – pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 (t.i. izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus.

  • Migranti” – personas, kas ieceļojušas Latvijā no citas valsts ar mērķi apmesties uz dzīvi un ir uzskatāmas par ārzemniekiem, repatriantiem, bēgļiem, personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, vai patvēruma meklētājiem. Imigrācijas likuma 1. panta 1. punktā noteikts, ka ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Repatriācijas likuma 2. pantā noteikts, ka repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā. Patvēruma likuma 1. panta 9. punktā noteikts, ka patvēruma meklētājs ir trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu. Bēglis ir trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts bēgļa statuss. Persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir trešās valsts piederīgais vai bezvalstnieks, kuram Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.
    Dalībnieki ar ārvalstu izcelsmi – personas, kuru vecāki ir dzimuši ārpus Latvijas Republikas.
    Minoritāšu grupas (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi) – dalībnieki, kas pieder pie kādas no nacionālajām minoritātēm. Atbilstoši likuma “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” 2. pantam, nacionālās minoritātes ir Latvijas pilsoņi, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojoši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, kā arī vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, un kas sevi identificē ar iepriekš minēto nacionālās minoritātes definīciju, arī ir uzskatāmas par nacionālajām minoritātēm.

    “Citas nelabvēlīgā situācijā esošas personas” – šajā grupā 2014.–2020. gada plānošanas periodā uzskaita šādas ESF tiešu atbalstu saņēmušas personas:
    - bērnus (līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai): kuri saņem ārpusģimenes aprūpi vai pamet to, kuru vecāki uzturas ārvalstīs, kuri aug sociālā riska ģimenēs;
    - jauniešus (no 13 līdz 25 gadu vecumam atbilstoši Jaunatnes likumam), kuri nav ieguvuši pamatizglītību vismaz ISCED 1 līmenī;
    - daudzbērnu ģimenes (Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē – ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus);
    - personas, kuras aprūpē mājās apgādībā esošu personu;
    - personas ar prognozējamu invaliditāti;
    - no psihoaktīvām vielām atkarīgas personas un līdzatkarīgos ģimenes locekļus;
    - ieslodzījumā esošas un no ieslodzījuma vietām atbrīvotas personas;
    - no vardarbības cietušas personas un ģimenes un cilvēktirdzniecības upurus;
    - bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas;
    - ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, kas atzītas par trūcīgām, t.sk. personas, kas saņem pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai;
    - mājokļa pabalsta saņēmējus.

  • Personas datu apstrādes mērķis: Sniegtā informācija un apmācību laikā veiktā foto/video fiksācija nepieciešama Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izpildes noteikšanai, t.sk., projekta darbības analīzes, kā arī ziņojumu un pārskatu sagatavošanai, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par apmācībām (cita starpā – publiskojot apmācību laikā uzņemtos foto/video materiālus Veselības ministrijas (VM) uzturētajās interneta vietnēs), mērķauditorijas dalībnieku datu uzkrāšanu un salīdzināšanas iespējas ar ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģistriem un resertificējošo institūciju datubāzēm un izpildītu uzdevumu, kas tiek veikts sabiedrības interesēs saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tiesību aktiem

    Personas datu apstrādes tiesiskais pamats

    Datu vākšana, apstrāde un uzglabāšana finansējuma saņēmējam, t.i., Veselības ministrijai (turpmāk – VM), noteikta Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra noteikumu Nr.718 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.6.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju” īstenošanas noteikumi”” 36.punktā un tiek pamatota 2016.gada 27.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) 9.panta 2.punkta “g” apakšpunktā.

    Informācija tiks apstrādāta saskaņā ar Regulas 6.panta 1.punkta “e” apakšpunktu.

    Personas datu apstrādes pārzinis ir VM.

  • Text

  • Text

Datu apstrādes noteikumi

Personas datu apstrādes mērķis:
Sniegtā informācija un apmācību laikā veiktā foto/video fiksācija nepieciešama Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izpildes noteikšanai, t.sk., projekta darbības analīzes, kā arī ziņojumu un pārskatu sagatavošanai, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par apmācībām (cita starpā – publiskojot apmācību laikā uzņemtos foto/video materiālus Veselības ministrijas (VM) uzturētajās interneta vietnēs), mērķauditorijas dalībnieku datu uzkrāšanu un salīdzināšanas iespējas ar ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģistriem un resertificējošo institūciju datubāzēm un izpildītu uzdevumu, kas tiek veikts sabiedrības interesēs saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tiesību aktiem

Personas datu apstrādes tiesiskais pamats:
Datu vākšana, apstrāde un uzglabāšana finansējuma saņēmējam, t.i., Veselības ministrijai (turpmāk – VM), noteikta Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra noteikumu Nr.718 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.6.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju” īstenošanas noteikumi”” 36.punktā un tiek pamatota 2016.gada 27.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Regula) 9.panta 2.punkta “g” apakšpunktā.
Informācija tiks apstrādāta saskaņā ar Regulas 6.panta 1.punkta “e” apakšpunktu.
Personas datu apstrādes pārzinis ir VM.